Zaļš, videi draudzīgs, dabisks, bioloģisks, ekoloģisks, klimatneitrāls, biodegradējams, apritīgs. Šie ir tikai daži no neskaitāmajiem vidiskuma signāliem, kas sastopami sīvajā cīņā par ekoapzinīgo patērētāju. Taču kā šie apzīmētāji saplūduši ilgtspējības jēdzienā? Un kā šī jēdzieniskā saplūšana atspoguļojas dizainētajā pasaulē? “Dizainējot nozīmes” ir teorētisks pētījums, kas pievēršas attēla kā dizaina objekta spējai ietekmēt izpratni par “mūsu kopējo nākotni” un atklāj ilgtspējību kā industrializētām Rietumu sabiedrībām raksturīgu ideoloģisku konstruktu, rosinot turpmāku diskusiju par dizaina lomu zaļo kursu un patērnieciskuma krustpunktā.