Mēs dzīvojām pašu izveidotā hierarhijā, sadalot piemājas mežābeles zarus starp mums- pieciem mazbērniem. Darba process sākās ar melanholisku sajūtu par trauslajām bērnības atmiņām. Radās jautājumi un neizpratne par to kā likt skatītājam saredzēt un sajust, ko bērnībā jutu es. Sarunās ar omīti izkristalizējās pats svarīgākais. Tās ir šīs atmiņas, kuras atstāja nospiedumu manā personībā un mākslinieciskajā rokrakstā.