Vai es esmu Ķirbītis no “Sīpoliņa piedzīvojumiem” vai kāds no “Trīs sivēntiņiem” un tieši kurš no trim? Ko darīt, ja pieklīst mājas, kuras pēdējos gadsimtus pieradinājis kāds cits? Viena ēka kļuvusi par šķūnīti, bet otra vienmēr bijusi šķūnītis, kuram vienīgajam izdevies pārdzīvot pēdējo karu. Kā padzīt malku un sasniegt vidusslāni tikai 36 m²? Vai no zemes virskārtā esošajiem būvgružiem var sanākt imitēta imitācija – tāds kā meta terazzo? Vai nogulumiežiem jāiegulst interjerā, bet pastaiga var beigties ar akmeni? Varbūt gribat man vienu uzdāvināt?

Šīs ir tēmas, kas nodarbina manu prātu, caurvij manu diplomdarbu un savienojas interjerā. Darbs “CVm²” ir nedaudz par vietu, nedaudz par materiālu, arī vēsturi vai atklājumiem, dažādiem slāņiem, aizmirstām prasmēm, kļūdām, aviācijas uzlidojumiem, citiem vārdiem – par procesu.